Ko dara ES
Patiesi iekļaujoša sabiedrība novērtē katru indivīdu un palīdz viņam pilnībā izmantot savu potenciālu. Tāpēc Eiropas Komisija ir apņēmusies veicināt vienlīdzību visiem.
Kopš 2025. gada rudens Komisija ir ieviesusi jaunu stratēģiju kopumu diskriminācijas apkarošanai visās tās formās. Jaunā LGBTIQ+ līdztiesības stratēģija 2026.–2030. gadam ir vērsta pret naidu un diskrimināciju un veicina brīvību, līdztiesību un daudzveidību ES un visā pasaulē.
Jaunajai ES rasisma apkarošanas stratēģijai 2026.–2030. gadam būtu jāstiprina spēkā esošo diskriminācijas novēršanas tiesību aktu īstenošana un jānovērš šķēršļi un aizspriedumi tādās svarīgās jomās kā izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe un mājokļi.
Atjaunināta Dzimumu līdztiesības stratēģija integrē dzimumu līdztiesību visos dzīves aspektos un turpina centienus apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību, lielāku uzmanību pievēršot kibervardarbības apkarošanai.
Taisnīgāku un vienlīdzīgāku sabiedrību palīdz veidot arī 2026. gada maijā pastiprinātā Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam un ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars 2020.–2030. gadam.
Tomēr daudzi cilvēki joprojām saskaras ar nevienlīdzību un šķēršļiem viņu iekļaušanai sabiedrībā. ES ir apņēmusies nodrošināt, ka mēs visi – neatkarīgi no tā, kas esam –, varam izmantot savas tiesības, augt un gūt panākumus.
Svarīgākie dati
Rīcības jomas
Kā ES cīnās pret diskrimināciju un veicina līdztiesību
Kā ES iestājas par vienlīdzīgām iespējām un veicina vienlīdzīgas tiesības visiem
Uzziniet, kā ES ievēro, aizsargā un īsteno LGBTIK pamattiesības
Galvenās pret rasismu vērstās darbības
Pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšana personām ar invaliditāti
Romu iekļaušanas, līdztiesības un līdzdalības veicināšana visā sabiedrībā
Kā ES veicina daudzveidīgu un iekļaujošu darba vidi un sabiedrību
Galvenie sasniegumi
- Direktīva par vienlīdzīgu darba samaksu mazina vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, nodrošinot, ka sievietes un vīrieši par vienādu darbu saņem tādu pašu atalgojumu. Tas tieši ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi, īpaši strādājošas sievietes, veicinot taisnīgu atalgojumu un samazinot ienākumu nevienlīdzību.
- Lai veicinātu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, ES ieviesa jaunus noteikumus par vecāku atvaļinājumu, elastīgu darba laiku un tiesības pieprasīt izmaiņas darba modeļos. Šie pasākumi būtiski ietekmē vecākus un aprūpētājus, veicinot dzimumu līdztiesību mājās un darbā un atvieglojot ģimenēm darba un aprūpes pienākumu līdzsvarošanu.
- ES pirmā LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam nostiprināja ES rīcībuLGBTIK personu aizsardzībai, stiprinot atbalstu LGBTIK pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzlabojot sadarbību starp dalībvalstīm.
- ES pievienojās Stambulas konvencijai, kas ir starptautisko standartu etalons vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanā un apkarošanā.
- Lai atvieglotu ceļošanu, ES ieviesa ES invaliditātes karti un Eiropas stāvvietu karti personām ar invaliditāti. Kartes uzlabos personu ar invaliditāti piekļuvi pakalpojumiem, tostarp stāvvietām, ceļojot pāri Eiropas robežām.
- Eiropas Piekļūstamības aktu tagad piemēro visās ES valstīs. Tas noteic, ka tādiem galvenajiem ražojumiem un pakalpojumiem kā tālruņi, datori, e-grāmatas, banku pakalpojumi un elektroniskie sakari ir jābūt piekļūstamiem arī personām ar invaliditāti. Tas palīdzēs aktivizēt cilvēku ar invaliditāti dalību sabiedrības dzīvē, arī izglītībā un nodarbinātībā, un nodrošinās viņiem lielāku patstāvību un mobilitātes iespējas. Ja uzņēmumi neievēro jaunos noteikumus, patērētāji var vērsties valsts iestādēs.
- Ar daudzveidības hartu palīdzību ES sadarbojas ar uzņēmumiem, publiskām iestādēm, bezpeļņas organizācijām un vietējām iestādēm, lai cīnītos pret diskrimināciju un veicinātu vienlīdzīgākas, daudzveidīgākas un iekļaujošākas darbavietas.
- Katru gadu maijā ES svin daudzveidības mēnesi, lai vairotu izpratni un izceltu centienus radīt vienlīdzīgus un iekļaujošus dzīves apstākļus.
- Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētu balva godina pilsētas un reģionus, kas var kalpot par iedvesmas avotu citām Eiropas pilsētām iekļaujošākas un nediskriminējošas vides veidošanā.
- Kopš 2010. gada Pilsētas pieejamības balva tiek piešķirta tām ES pilsētām, kuras pieliek lielas pūles, lai kļūtu pieejamas personām ar invaliditāti.
Tuvplānā
Deviņdesmit miljoni eiropiešu dzīvo ar invaliditāti, tāpēc pilnīga iekļaušana ir obligāta ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu viņu tiesību ievērošanu, bet arī lai veicinātu Eiropas ekonomiku un demokrātiju. Šajā nolūkā Komisija pastiprina centienus ar vērienīgu sociālo plānu. Tas ietver Eiropas invaliditātes kartes un stāvvietu kartes ieviešanu visā ES, tiks izveidota Neatkarīgas dzīves alianse, lai veicinātu pāreju no aprūpes iestādē uz kopienā balstītu atbalstu, tiks uzlabota piekļūstamība transportam un veikti ieguldījumi palīgtehnoloģijās, piemēram, MI rīkos.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 8 maijs 2026